Šā gada 16. aprīļa sēdē Komisija apmeklēja Olaines cietumu (Latvijas Cietumu slimnīcu) un tajā izvietoto Atkarīgo centru.
Pretēji ieslodzīto sūdzībām, komisija guva daudz pozitīvu iespaidu par Cietumu slimnīcas darbību, kas ir aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām, spēj nodrošināt visus nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un arī elastīgi pārorientēt pakalpojumus līdz pat ķirurģijai atbilstoši vajadzībām. Izplatītākās diagnozes ieslodzīto vidū ir HIV un onkoloģija, tādēļ mediķu izaicinājumi ir ļoti lieli.
Savukārt Atkarīgo centrā īstenotās atkarību mazinošās programmas ir svarīgs posms ļoti daudzu ieslodzīto resocializācijas procesā. Centrā tiek īstenotas divas programmas narkotiku un alkohola atkarību ārstēšanai un dalība tajās ir brīvprātīga. Tās iespējamas ieslodzītajiem, kuriem vai nu diagnosticēta atkarība, vai arī noziedzīgais nodarījums izdarīts apreibinošo vielu ietekmē. Nākotnē plānots programmas paplašināt līdz azartspēļu un iespējami vēl citu atkarību ārstēšanai. Ar ieslodzītajiem tiek strādāts ļoti aktīvi grupu terapiju veidā, ārstējot atkarības un mācot pat elementāras sociālās prasmes, tajā skaitā iesaistīties sporta un kultūras pasākumos. Atkarīgo centrā ieviestā pieeja sodu izpildei ir paraugs visai ieslodzījuma vietu sistēmai, ar mūsdienīgām metodēm un konceptuālu jaunu pieeju rezultatīvi un mērķtiecīgi īstenojot soda izpildi.
Komisija ir pārliecināta, ka atkarības ir būtisks noziedzības faktors, tas var būt izšķirīgs iemesls gan sākotnējai nonākšanai līdz noziedzīga nodarījuma veikšanai, gan arī recidīvam pēc soda izciešanas.
Ir ļoti būtiski, lai atkarības nesāktu mijiedarboties ar sociālekonomiskajiem faktoriem, tādēļ ļoti svarīga un pilnveidojama ir sadarbība ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai personai pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas būtu, kur atgriezties un iespēja integrēties darba tirgū.
Jāuzsver, ka Atkarīgo centrs realizēts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Korekcijas dienesti" un valsts līdzfinansējums tā tapšanā bijis tikai 15 procentu apmērā.
Olaines cietumā izveidotā pozitīvā prakse parāda, ka resocializācijas darbs ar ieslodzītajiem ir efektīvs tieši jaunā, drošā un piemērotā infrastruktūrā. Tāpēc arī jaunās ieslodzījuma vietas izveide Liepājā ir svarīga sabiedrības drošības interese un tas ir ceļš uz drošāku sabiedrību.
Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis akcentē, ka ļoti nozīmīga ir stratēģiska pieeja un kompleksa ieslodzījuma vietu sistēmas sakārtošana. Tā kā jau Liepājā būs iespējams izvietot trešdaļu ieslodzīto, uzbūvējot vēl vienu jaunu cietumu un reorganizējot esošos, ir ļoti reāla iespēja sakārtot sistēmu pilnībā un tad arī vērtēt sodu izpildes un resocializācijas ietekmi uz noziedzību. Līdz ar to svarīgi ir attīstīt šo nozari kā prioritāru un beidzot atvēlēt tam nepieciešamo finansējumu.
Finansējuma pārdale nepieciešama arī konvojēšanas funkcijas veikšanai, kas no 2025. gada 1. jūlija būs uzticēta Ieslodzījuma vietu pārvaldei, bet kurai pagaidām nav paredzēts nepieciešamais nodrošinājums.
Komisija šobrīd strādā arī ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kas paredz ieslodzījuma vietu pāreju uz divu veidu cietumiem: atklāto un slēgto.