Komisija savā š.g. 18. aprīļa sēdē izskatīja likumprojektus “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” (210/Lp14) un saistītos likumprojektu paketes projektus.
Izveidotie priekšlikumi uz otro lasījumu sabalansē valsts drošības intereses un sabiedrības intereses uz atklātību, paredzot, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Bez tam tiesai, izskatot lietu, jāvērtē arī informācijas klasifikācijas pamatojums. Šī norma attiecas tikai uz dienesta vajadzībām klasificēto informāciju. Paredzēts arī, ka personai ir tiesības iepazīties ar institūcijas vadītāja noteikto informācijas dienesta vajadzībām sarakstu, kurā iekļauj informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus. Atbilstoši Juridiskā biroja priekšlikumam informācijas “dienesta vajadzībām” definīcija ir sašaurināta un padarīta precīzāka, nosakot, ka šādas informācijas izpaušanas riski saistāmi ar valsts drošības, nozares drošības vai iestādes drošības apdraudējumu. Līdztekus pamata likumprojekta tvērumam atbalstu guva ģenerālprokurora Jura Stukāna priekšlikumi par izmeklēšanas noslēpuma aizsardzības paplašināšanu, nosakot, ka gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums liegt personai pieeju valsts noslēpumam (personas pārbaudes rezultātā), tad personai, to informējot par atteikuma iemesliem, netiek atklāta informācija, kas var kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas, operatīvās darbības uzdevumu izpildei vai pirmstiesas kriminālprocesam.
Likumprojekti galīgajā lasījumā tiks skatīti 20. aprīļa Saeimas sēdē.