Savā š.g. 17. janvāra sēdē komisija atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam, kas paredz uzlabot ugunsdrošības sistēmu, nosakot objekta ekspluatācijas apturēšanu gadījumā, ja šajā īpašumā nav bijis iespējams iekļūt trīs reizes.

Likumprojekts Saeimā tiek skatīts trijos lasījumos.

 Kā svarīgākais komisijas dienas kārtībā bija jautājums par Civilās aizsardzības sistēmas revīzijas secinājumiem. Revīziju veikusi Valsts kontrole par laika periodu līdz pagājušā gada rudenim.

Latvijā izvēlētais katastrofu pārvaldīšanas decentralizētais modelis vērtēts kā neatbilstošs liela mēroga katastrofu pārvaldīšanā, tajā identificētas horizontālās sadarbības un institucionālās padotības problēmas, izcelts, ka no vienas nozares nevar vadīt šādas katastrofas.  Ietikts stiprināt krīzes menedžmenta funkcijas institūcijās, lai personālsastāvs var īstenot gan preventīvos gatavības pasākumus, gan reaģēšanas spējas. 

Identificēts, ka risku novērtēšana mūsu sistēmā ir diezgan formāla. Ja Eiropas Savienībā vērojama starpnozaru un vairāku risku vērtēšana, Latvijā tas veikts vienas nozares ietvaros. Būtiska loma risku novērtējuma matricā ir pašvaldībām, tām būtu jābūt iesaistītām arī nozares ministrijas risku analīzē. Būtu pilnveidojama metodoloģija, iesaistot pašvaldības un iedzīvotājus, tajā skaitā uzņēmējus. Tādējādi caur dalību šādā procesā palielinātos arī iedzīvotāju informēšana un gatavība.

Analizēts arī valsts civilās aizsardzības plāns, tas vērtēts kā pārāk vispārīgs, ar neskaidru atbildību par konkrētiem pasākumiem, daļā no pašvaldību civilās aizsardzības plāniem konstatēts, ka tajos tiek pārrakstīts valsts plāns, vai arī ņemts ārpakalpojuma pakalpojums tā izstrādei. Līdz ar to būtu nepieciešams VUGD metodoloģisks atbalsts civilās aizsardzības plānu izstrādei, par ko būtu jādomā, modelējot ministriju nozaru atbildībā esošos riskus.

Lai būtu kopīgs redzējums par gatavību valstī, būtu nepieciešama valsts līmeņa stratēģija pieciem gadiem attiecībā uz civilās aizsardzības mācībām.

Būtisks gatavības pasākums ir valsts materiālo rezervju plānojums un uzturēšana, šajā aspektā būtu maināms tiesiskais regulējums, stiprinot pašvaldību iespējas paļauties uz to esamību. 

Kopumā Valsts kontrole sniegusi virkni ieteikumu (17 ieteikumi Iekšlietu ministrijai un 3 priekšlikumi Ministru prezidentam) sistēmas pilnveidošanai laikā līdz 2026. gadam.

Deputātiem svarīgi bija jautājumi par iedzīvotāju iesaisti, par klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kas plūdu un meža ugunsgrēkus prognozē kā neizbēgamus, tāpat kā biežākus ekstremālus laika apstākļus.

 Darbam pašvaldībās civilās aizsardzības plānu izstrādei varētu būt vajadzīga speciālā atļauja piekļuvei valsts noslēpumam pašvaldību vadītājiem, īpaši tas varētu būt vajadzīgs civilās aizsardzības plāniem militārā apdraudējuma novēršanai. Vērtējams būtu arī plānu izstrādē iesaistīto iedzīvotāju lojalitātes kritērijs, izslēdzot dažādu sabotāžu riskus, kā arī sadarbība ar zinātniskajām institūcijām sistēmas stiprināšanai.

Komisija secināja, ka reaģēšanas un katastrofu seku likvidēšanas darbi nav problēma, problēma vairāk saskatāma risku novērtēšanā un civilās aizsardzības plānu koordinācijā.

Komisija pieņēma lēmumu vērsties pie atbildīgajām institūcijām gan par ieteikumu ieviešanu kopumā, gan lūdzot pārskatīt pieeju valsts materiālo rezervju veidošanas principiem, tāpat nolemts apkopot un saprast nozaru personālsastāva kapacitāti un to kvalifikāciju civilās aizsardzības jomā.