Savā š.g. 20. decembra sēdē komisija izskatīja jau 14. Saeimai nodotos likumprojektus. Komisija atbalstīja Grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā ( 5/Lp14) pirmajam lasījumam. Likumprojekts virzīts no Ministru kabineta puses un tas pilnveido ugunsdrošības atbilstības kontroles sistēmu. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja VUGD amatpersona nav varējusi iekļūt trīs reizes objektā, tiek apturēta objekta darbība, pieņemot lēmumu par apturēšanu bez iepriekšēja brīdinājuma. Šāds lēmums jau šobrīd spēkā esošajā redakcijā pieņemams arī tad, ja konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus. Likumprojekts radīts, reaģējot uz ugunsgrēku nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā, un novērš šādas nākotnē paredzamas situācijas.Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu paredzēts lūgt noteikt 2023. gada 10. janvāri.
Kā ļoti nozīmīgs un valstiski svarīgs ir grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā ( 18/Lp14), kurš tika izskatīts pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz ieviest šūnu apraides sistēmu, lai iedzīvotāji tiktu apziņoti no mobilo sakaru operatoru puses neatkarīgi no pieslēguma veida un pakalpojuma sniedzēja izvēles un šis ziņojums tiktu nosūtīts nekavējoties. Tas ir neatkarīgs no SMS kanāla un nododas noteiktajā reģionā noteiktā laika posmā. Attiecīgi cilvēki varēs tikt apziņoti par katatstrofas draudiem, evakuācijas nepieciešamību un citiem apdraudējuma veidiem visātrākajā un laikmetam atbilstošākajā veidā, iepretim SMS apziņošanas salīdzinoši lēnajam veidam vismaz 6 stundu laikā, kas nav efektīvs.
Plānots, ka Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs piekļūs mobilo sakaru tīklam, savukārt VUGD uzturēs ziņojumu funkcionalitāti. Ziņojumus plānots pārraidīt vairākās valodās. Šūnu apraides sistēma tiek izmantota daudzās valstīs, tostarp, Lietuvā, Izraēlā, Nīderlandē, Kanādā, ASV, Grieķijā, Itālijā, Luksemburgā un citās valstīs.
Tehnoloģisko iekārtu atbilstības standartos šīs prasības jau izsenis ir iestrādātas, sākot ar 2G, 3G standartiem. Šūnas apraide izmanto atsevišķu frekvences kanālu un nerada tīklu pārslogojumu, kas katastrofas gadījumā vērojams iedzīvotāju pastiprinātas intereses un panikas dēļ. Jauno sistēmu plānots ieviest 2023. gada ietvaros, tādēļ Ministru kabinets ir lūdzis likumprojektu virzīt kā steidzamu. Finansējums sistēmas ieviešanai un programmatūras iepirkumu veikšanai rasts no Eiropas Savienības projektu finansējuma avota. Likumprojekts paredz, ka elektronisko sakaru komersantiem jānodrošina sistēmas savietojamība, pārraidot no VUGD saņemtos ziņojumus un šo ziņu sniegšanu bez maksas iedzīvotājiem.
Komisija nolēma atbalstīt likumprojektu pirmajam lasījumam, lūgt atzīt to par steidzamu, līdz ar to izskatīt tikai divos lasījumos, no kuriem pirmajā pieņemt jau 22. decembrī. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūgts noteikt 3. janvāri, savukārt izskatīšanas datumu 2. lasījumā Saeimas sēdē – 12. janvāri.
Komisija ar lēmumu izveidoja arī divas apakškomisijas, Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisiju un Iekšējās drošības apakškomisiju.
Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijā iekļauti sekojošie deputāti: Raimonds Bergmanis, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Ainars Latkovskis, Igors Rajevs, Aleksejs Rosļikovs, Jānis Skrastiņš, Andris Sprūds, Edvīns Šnore.
Iekšējās drošības apakškomisijā iekļauti sekojošie deputāti: Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Atis Deksnis, Igors Rajevs, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs, Jānis Skrastiņš, Edvīns Šnore, Andrejs Vilks, Edmunds Zivtiņš.
Saskaņā ar sēdē pieņemtajiem lēmumiem par Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts Igors Rajevs, bet par apakškomisijas sekretāru Edvīns Šnore.
Par Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētāju ievēlēts Edvīns Šnore, savukārt par sekretāru ievēlēts Jānis Skrastiņš.