Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 15. oktobra sēdē nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā vairākus likumprojektus - “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (nr.96/Lp13), “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (92/Lp13), “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (135/Lp13), “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (376/Lp13).
“Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (nr.96/Lp13) nosaka, ka zemessargi ievēro karavīriem noteikto formas tērpu un atšķirības zīmju valkāšanas kārtību un paredz piemērot Militārā dienesta likumā paredzēto administratīvo atbildību par to prettiesisku apriti.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā tika atbalstīts aizsardzības ministra priekšlikums par dienesta pakāpes piešķiršanu zemessargiem speciālistiem un zemessargiem instruktoriem speciālistiem. Līdz šim speciālista pakāpes tika piešķirtas tikai virsnieku sastāvam, tagad noteikts, ka zemessargam speciālistam nepieciešams vismaz pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis, bet instruktoram speciālistam – vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis. Tādēļ precizēti spēkā stāšanās noteikumi, atdalot normas par dienesta pakāpēm no administratīvās atbildības jautājumiem.
Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai tika izskatīti arī administratīvie pārkāpumi iekšlietu jomā un atbalstīti likumprojekti “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (92/Lp13) un “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (135/Lp13).
Likumprojektā “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (193/Lp13) tika atbalstīts arī iekšlietu ministra priekšlikums par gaisa pārvadātāju pienākumu nosūtīt pasažieru datus automatizētai iekļaušanai reģistrā ne tikai par Eiropas Savienības ārējiem, bet arī iekšējiem gaisa pārvadājumiem, nosakot pārejas periodu sistēmas ieviešanai līdz 2020. gada 30. jūnijam. Šāda kārtība noteikta visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kura uzsākusi pilnveidi.
Komisija iepriekš bija atbalstījusi Valsts robežsardzes skatījumu par atbildības nepieciešamību par kaitīgām darbībām, kas vērstas pret dienesta suņiem. Tomēr, atbalstot Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, komisija piekrita, ka nepieciešams paredzēt regulējumu, kas attiecas uz visu dienestu suņu aizsardzību, neatkarīgi no tā, kuras valsts iestādes (Valsts robežsardze, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts policija, Nacionālie bruņotie spēki) valdījumā tie ir. Tādēļ komisija vērsās Juridiskajā komisijā ar lūgumu noteikt šādu atbildību likumprojektā “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr.342/Lp13).
Likumprojektā “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (376/Lp13), daļēji atbalstot deputāta Jāņa Ādamsona un atbalstot Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikumu, tika paredzēts divu nedēļu termiņš, kurā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir pienākums informēt Valsts robežsardzi par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu (turpmāk – NATO) spēkos ietilpstošo personu ierašanos Latvijas Republikas teritorijā, šķērsojot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas plānoto mācību ietvaros. Likumprojekts tika izskatīts otrajam lasījumam.
Visi likumprojekti vēl jāskata Saeimai.
Komisijas sēdē tika apstiprināts arī sastāvs darba grupai, kura izveidota lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Tajā tiks pārstāvētas visas Saeimas frakcijas.