ddd Drukāt

Saeimas aizsardzības iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns, saistībā ar 05.08.2019. TV3 raidījumā “Bez tabu” rādīto sižetu par Krāslavā ar sevišķu cietsirdību pastrādāto slepkavību, nosūtījis vēstuli Iekšlietu ministram, Valsts policijas priekšniekam un Prokuratūrai, paužot viedokli, ka policijas rīcība, šajā situācijā, neizvēloties aizdomās turētajiem kā drošības līdzekli apcietinājumu ir neprofesionāla gan no izmeklēšanas taktikas, gan no juridiskā viedokļa. Sevišķi smags noziegums, kas ir bijis vērsts pret personas dzīvību ir apcietinājuma piemērošanas pamats, kas noteikts Kriminālprocesa likuma 272.panta otrajā daļā. Policijas rīcībai cīņā pret šāda veida noziegumiem ir jābūt maksimāli stingrai un izlēmīgai, lai nepieļautu ne mazāko iespēju liecinieku ietekmēšanai vai citādai pretdarbībai.

 

Ir pilnīgi nepieņemami, ka policija konkrētajā gadījumā ar neprofesionālu rīcību vietējos iedzīvotājos ir radījusi nedrošības sajūtu un šaubas ne tikai par tās spēju izmeklēt un novest līdz taisnīgam atrisinājumam slepkavības lietas, bet arī šaubas par tās spēju aizsargāt sabiedrību no atsevišķu bīstamu elementu realizētas vardarbības. Nav normāli, ka vardarbībā cietušie ir spiesti griezties pēc aizstāvības televīzijā tāpēc, ka policija nespēj vai nevēlas kvalitatīvi pildīt savus pienākumus.

Komisijas priekšsēdētājs vēstulē Iekšlietu ministram uzsver, ka cilvēka dzīvība ir pats dārgākais, kas cilvēkam var būt un ka prioritāras ir ne tikai bijušo tiesnešu un advokātu slepkavību lietas, bet arī jebkura cita sabiedrības locekļa slepkavības lieta.

Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos policijai, nepieļautu iespējamu liecinieku ietekmēšanu un panāktu konkrētās lietas atklāšanu, un vainīgo personu sodīšanu, Komisijas priekšsēdētājs vēstulē aicina Valsts policijas vadību veikt organizatoriska rakstura pasākumus, lai konkrēto kriminālprocesu nodotu izmeklēšanai citai, šāda veida lietās kompetentākai Valsts policijas struktūrvienība ārpus Krāslavas pilsētas.

Valsts policijas priekšnieks tiek aicināts veikt dienesta pārbaudi par šo gadījumu, lai izvērtētu faktus un attiecīgo amatpersonu atbilstību ieņemamajam amatam.

Savukārt ģenerālprokurors tiek aicināts izvērtēt arī uzraugošā prokurora īstenotās uzraudzības kvalitāti šajā lietā un, nepieciešamības gadījumā, izlemt arī jautājumu par citas piekritības noteikšanu šajā lietā.