Komisijā skata grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā
Komisija šodien, savā 6. decembra sēdē izskatīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Lai arī likumprojekta izskatīšana netika pabeigta un tiks turpināta rītdienas, 7. decembra sēdē, svarīgākie lēmumi par aktualitātēm ir komisijā pieņemti – atbalsta pasākumi tiks turpināti līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Sākot ar nākamo gadu, nepieciešamais finansējums atbalsta sniegšanai tiks finansēts nevis no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no atsevišķas programmas šajā likumā noteiktā atbalsta sniegšanai.
Kā ļoti būtisks lēmums vērtējams priekšlikums par valsts atbalsta piešķiršanu pēc Ministru kabineta lēmuma vienota valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punkta darbības nodrošināšanai nepieciešamā aprīkojuma un telpu nomas, apsaimniekošanas un komunālo izdevumu segšanai, kas attieksies arī uz Rīgas domes izveidoto koordinācijas punktu un citu pašvaldību šādiem centriem. Pagaidām nav pieņemts lēmums par likuma atpakaļejošu spēku un finansējumu no to darbības izveides brīža, par to rosinātas diskusijas likuma Pārejas noteikumu ietvarā.
Visi komisijas lēmumi vēl jāapstiprina Saeimai, kas par likumprojektu lems jau 8. decembrī.
Diemžēl, diskusiju sarežģītības dēļ tika izsmelti visi iespējamie laika limiti un nebija iespējams izskatīt otru likumprojektu - Grozījumu Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, ar kuru rosināta šūnu apraides sistēmas ieviešana Latvijā. Par šo likumprojektu komisija diskutēs kādā no turpmākajām sēdēm, lai iespējami ātri varētu notikt iepirkumi sistēmas izveidei un lai katrs iedzīvotājs katastrofas gadījumā tiktu sasniegts - apziņots - vismodernākajā un visātrākajā veidā.
Komisija vērtē ārkārtējās situācijas pamatotību
30. novembrī komisija izskatīja Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz valsts robežas ar Baltkrieviju, kas ir izsludināta atbilstoši 2021. gada 10. augusta rīkojumam Nr. 518.
Komisija atbalstīja Ministru kabineta lēmumu pagarināt ārkārtējo situāciju uz trim likumā paredzētajiem mēnešiem, t.i. līdz 10. februārim, jo paaugstināta bīstamība uz valsts ārējās robežas ne tikai saglabājas, tai ir tendence pieaugt.
Valsts institūcijas – Valsts robežsardze, Valsts drošības dienests un Nacionālie bruņotie spēki – apkopojuši spēkus valsts robežas apsardzībā, tādējādi 2021. gadā novērsti 4045 personu iekļūšanas mēģinājumi, savukārt 2022. gadā novērsti 4057 mēģinājumi. Bez rīkojuma būtu sagaidāmi desmitiem tūkstošiem nelegālu ieceļotāju valstī, apdraudot valsts drošību kopumā.
Pēdējo nedēļu novērojumi liecina, ka robežas šķērsošanas mēģinājumu skaits palielinās, šobrīd identificēti 178 mēģinājumi nedēļā, pēdējā diennaktī 42, novērotas personu grupas līdz pat 30 dalībniekiem.
Arī no Lietuvas Republikas un Polijas kompetentajām institūcijām joprojām tiek saņemta informācija par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanu no Baltkrievijas Republikas teritorijas. Būtiski vērā ņemams apstāklis ir tas, ka Polija ir pabeigusi pastāvīgā žoga būvniecību gar Polijas un Baltkrievijas Republikas robežu, savukārt uz Lietuvas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas jau noris pastāvīgā žoga būvniecība.
Tādēļ ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Secināms, ka Baltkrievijas režīms šajā jautājumā darbojas kā organizētās noziedzības, galvenokārt cilvēktirdzniecības, veicējs, kur noziedzīgi iegūtos līdzekļus var ieguldīt KF režīma uzbrukuma atbalstīšanā Ukrainā.
Tiek veikts masīvs hibrīdapdraudējuma vilnis, kas organizēts no Baltkrievijas puses pret visu Eiropas Savienību kopumā.
Valsts robežsardzē šobrīd pastāv 16 procenti personālsastāva iztrūkums.
ATBALSTA SNIEGŠANA UKRAINAS CIVILIEDZĪVOTĀJIEM IR TURPINĀMA
Tā uzsver Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā pirmajā sēdē pēc amatpersonu ievēlēšanas, izskatot jautājumus par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta jautājumiem.
Tika vērtēta aktuālā situācija atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem, plānots, ka papildus esošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem nav iespējama nodarbinātība, 2023. gadā papildus varētu ierasties 40 tūkstoši kara bēgļu.
Komisija līdzīgi ministrijām un nevalstiskajām organizācijām uzskata, ka atbalsta sniegšanas pasākumi ir turpināmi, attiecīgi pagarināmi tie atbalsta pasākumi, kuru darbības laiks noteikts līdz šī gada beigām, piešķirot arī tam nepieciešamo finansējumu.
Indikatīvi aprēķināti atbalsta plānā iekļauto pasākumu finansēšanai 204 miljoni eiro, papildus tam plānota ārvalstu finanšu instrumentu izmantošana 9,7 miljonu apmērā.
Termiņa pagarināšana būtu apvienojama arī ar citiem grozījumiem, piemēram, attiecībā uz ceļošanas dokumentiem, tā kā atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam ieceļotāju statuss automātiski tiks pagarināts.
Bez tam Rīgas Satiksme plāno ziedot Ukrainai vēl vismaz desmit autobusus, kuri ir labā tehniskā stāvoklī, taču to specifikācija ir EURO2, EURO3 dīzelis, kas neatbilst šobrīd Rīgā izvirzītajām daudz augstākajām ekoloģiskajām prasībām. Līdz ar to tiek virzīti grozījumi likumā, kas atļaus kapitālsabiedrībām ziedot preces ar nulles bilances vērtību. Plānots, ka šogad ar Rīgas domes atbalstu šos autobusus nogādās Ukrainā, kura ir izteikusi vairākkārtīgus lūgumus pēc šāda atbalsta.
Līdz ar to tiks paredzēts šaurs un terminēts izņēmums, kam nozīme ir tikai līdz šī gada beigās iespējamam ziedojumam. Komisija piekrīt, ka sabiedrības labums, ko no šāda regulējuma iegūtu, būtu lielāks, nekā nododot šos autobusus metāllūžņos.
Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lūdzot atzīt to par steidzamu, iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jau šajā ceturtdienā, 1. decembrī un izskatīt galīgajā lasījumā jau 8. decembrī. Komisija gaida iesaistīto institūciju priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.
Komisija uzskata, ka ir ļoti svarīgi dot skaidru atbildi Ukrainas kara upuriem, ka viņiem tiks turpināts nodrošināt šobrīd pieejamo atbalstu arī pēc gada beigām.
Beigusies arī iespēja pieteikties bezmaksas latviešu valodas mācībām, kas ir ļoti svarīgs nodarbinātības faktors un kopumā strauji risināma problēma.
Apstiprināts 14. Saeimas komisijas sastāvs
Š.g. 23. novembrī ar Saeimas balsojumu tika apstiprināts 14. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sastāvs.
Komisijā darbosies Raimonds Bergmanis (AS), Jānis Dombrava (NA), Ainārs Latkovskis (JV), Igors Rajevs (AS), Aleksejs Rosļikovs (ST!), Uģis Rotbergs (JV), Jana Simanovsa (PRO), Edvīns Šnore (NA), Jānis Skrastiņš (JV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Andrejs Vilks (ZZS).
23. novembrī tika sasaukta pirmā komisijas sēde un ievēlēta komisijas vadība. Teju vienbalsīgi, ar vienu balsi "pret", par komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Raimonds Bergmanis, par priekšsēdētāja biedru Edvīns Šnore, savukārt par komisijas sekretāru - Jānis Skrastiņš.
Vairāk rakstu...