Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. To paredz papildinājumi Militārā dienesta likumā, ko otrdien, 7.novembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

 Šāda iespēja nepieciešama, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, iepriekš deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji.

 Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs ir noteicis, ka līdz 2018.gadam ir jāapmāca 3000 rezerves karavīri, teikts likumprojekta anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.

 Likumprojekts nosaka Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.

 Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu uz noteiktu laiku ar rezerves karavīru, kuram ir amatam atbilstoša izglītība un kvalifikācija, piemēram, lai pildītu ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.

Grozījumi paredz arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.

 

 Tāpat likuma grozījumi paredz – ja aktīvajā militārajā dienestā iestājas bijušais zemessargs, viņam karavīra kopējā izdienas stāžā ieskaitīs faktisko dienu skaitu, ko viņš pavadījis Zemessardzē vai ar šo dienestu saistītās mācībās. Patlaban regulējums šādu iespēju neparedz.

 Plānots mainīt virsleitnanta un kapteiņa pakāpes piešķiršanas kārtību. Par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu dienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu dienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.

 Likuma grozījumi paredz palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.

 Paredzēts papildināt kārtību par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.

 Tāpat likumprojekts precizē un papildina to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

 Grozījumi Militārā dienesta likumā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.

 

Saeimas Preses dienests