24. un 25. janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts Valsts aizsardzības dienesta likums (67/Lp14) 2. lasījumam un to pavadošo likumprojektu pakete.
Sēdes norisēm būs iespējams sekot webex platformas videokonferencē.
Saite uz sēžu materiāliem:
24. janvārī Komisija diskutēja par iesniegto piedāvājumu un konceptuālajiem dienesta ieviešanas izaicinājumiem. Aizsardzības ministrija piedāvāja savu jauno konceptu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, likumprojekts būtiski pilnveidots. Paredzēts Valsts aizsardzības dienestu uzsākt no 2023. gada 1. jūlija, kad pēc 2004. gada 1. janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks uz brīvprātības pamata. Svarīgi, ka, kamēr nebūs spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, personas obligātam iesaukumam netiks pakļautas. Šī likuma projektu paredzēts Saeimā iesniegt līdz 2023. gada 1. jūnijam, bet nepieciešams arī laiks tā pieņemšanai. Arī finansējums projekta ieviešanai ir ticis iezīmēts, taču, nezinot ieviešanas formātu, tas iezīmēts provizoriski. Aizsardzības ministrijai jāturpina darbs pie aprēķiniem. 2023. – 2025. gada budžetā līdzekļi ir paredzēti esošā budžeta ietvaros, tālākais ir diskutējams turpmāk. Līdz ar to brīvprātīgo valsts aizsardzības dienesta karavīru nodrošināšanu iespējams finansēt esošo budžetu ietvaros.
Diskusijas raisīja bērnu uzturlīdzekļu jautājumi, Aizsardzības ministrijas piekļuves tiesības e-veselībai un citiem iedzīvotāju datu apstrādes jautājumiem. Iebildumi tika veltīti atšķirīgas attieksmes noteikšanai pēc dzimuma, paredzot iesaukt tikai vīriešus. Dubultpilsoņus neiesauc, ja viņi ir izgājuši pamata apmācību citā valstī, taču kopumā likums uz diasporu tiek attiecināts. Iespējams arī veids, kad valsts aizsardzības civilā dienesta normas tomēr iekļauj pamata likumā. Deputāti arīdzan aktualizēja jautājumus par iesaucamo skaitu, brīvprātīguma princips pieļauj dažādas iespējas, pēc iespējas ātrāk jātiek uz prognozējamu lielumu, paļaušanos uz tiesībām netikt iesauktam pēc 19 gadu vecuma sasniegšanu un citus būtiskus aspektus.
25. janvārī, uzsākot darbu pie konkrētu priekšlikumu izskatīšanas, komisija vienojās atbalstīt Aizsardzības ministrijas redzējumu līdz 5. pantam (ieskaitot). Tika pieņemts konceptuāls lēmums atlasei pakļaut tikai vīriešus, sievietēm atstājot brīvprātīgu iespēju piedalīties valsts aizsardzības dienestā. Jau šobrīd Latvija starp NATO valstīm dala ceturto vietu sieviešu īpastvara ziņā ar 16 procentiem no kopējā skaita. Bruņotajos spēkos un zemessardzē dien 1070 sievietes un tikai Norvēģijā no NATO dalībvalstīm šāds pienākums attiecībā uz sievietēm ir paredzēts. Komisija vienojās neveidot arī atsevišķu Valsts aizsardzības civilā dienesta likumu, bet integrēt šos jautājumus esošā likuma projektā. Atvērts palika jautājums par Kontroles komisijas sastāvu. Tā kā atlases ceļā iesauktais nevarēs izvēlēties valsts aizsardzības dienesta veidu, bet šo lēmumu par aizstāšanu pieņems Kontroles komisija, ir ļoti būtiski, kas darbosies tās sastāvā un cik kvalitatīvi varēs izvērtēt apstākļus un pieņemt lēmumus par dienesta aizstāšanu ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Šobrīd iecerēts, ka sastāvu noteikts Ministru kabinets, bet gaidāmi arī priekšlikumi uz 3. lasījumu, vai tas nebūtu nosakāms likumā.
1. februāra sēdē turpinājās darbs pie tādu jautājumu izskatīšanas, kā dienestu izlēdzošie un atliekošie nosacījumi, piekļuve iedzīvotāju datu bāzēm un valsts garantijas aizsardzības civilā dienestā dienošajiem. Tāpat nepieciešams turpināt diskusiju par to, vai uz brīvprātīgajiem attiecināmas tās pašas veselības prasības, kas uz pārējiem karavīriem.
Komisija darbu pie likuma projektu paketes turpinās nākamnedēļ: 7. un 8. februārī.