Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 8.decembrī, konceptuāli atbalstīja jauna Imigrācijas likuma projektu. Tas izstrādāts, lai izveidotu līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, kā arī apvieno pašlaik spēkā esošo Imigrācijas likumu un likumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

 

Likuma projektā papildu jau pašlaik spēkā esošajiem uzaicināšanas lieguma noteikšanas pamatiem paredzēta iespēja ierobežot uzaicinātāja tiesības uzaicināt ārzemniekus, ja uzaicinātājs nav nodrošinājis uzaicināto ārzemnieku darba samaksu vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegtajos dokumentos norādītajā apjomā vai kārtībā. Tāpat aizliegumu varēs noteikt, ja pēdējā gada laikā uzaicinātājs uzaicinājis ārzemniekus, kuri pārkāpuši ar ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos saistīto normatīvo aktu prasības, vai kuru uzturēšanās Latvijā neatbilst ielūgumā vai izsaukumā norādītajam vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanas iemeslam, skaidrots likuma projekta anotācijā.

Turpmāk paredzēts izsniegt tikai viena veida pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas piešķir Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Pašlaik personas var pieprasīt divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – vienu atbilstoši Imigrācijas likumā, otru – atbilstoši Likumā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā noteiktajam, norādīts anotācijā.

Plānots atteikties no termiņuzturēšanās atļauju reģistrācijas. Tāpat no likuma projekta izslēgtas normas, kas paredzēja termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem, kas veikuši investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, iegādājoties nekustamo īpašumu vai veicot ieguldījumu kredītiestādes pakārtotajās saistībās. Pārejas noteikumos paredzēts, ka tie ārzemnieki, kas pirms projekta spēkā stāšanās saņēmuši attiecīgās termiņuzturēšanās atļaujas, kā arī viņu ģimenes locekļi, var turpināt pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, ja vien turpina pastāvēt investīciju objekts, un personas veikušas nepieciešamos maksājumus Ekonomikas attīstības programmā, skaidrots anotācijā.

Tāpat paredzēts noteikt depozīta iemaksu gadījumos, kad personas Valsts robežsardzei vai Ārlietu ministrijai apstrīd vīzas atteikumu. Depozīta maksājuma ieviešanas mērķis ir novērst nepamatotu lēmumu par vīzas vai vīzas pagarinājuma atteikumu, vīzas anulēšanu vai atcelšanu apstrīdēšanu. Maksājumi par apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanu ir noteikti vairumā Šengenas zonas dalībvalstu, arī Igaunijā un Lietuvā, norādīts likuma projekta anotācijā.

Likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu par ārzemnieku integrāciju, kurā iekļauti nosacījumi, kas paredz ārzemnieku pienākumu piedalīties agrīnās integrācijas pasākumos, ja viņu paredzamais uzturēšanās termiņš Latvijā ir vismaz trīs gadi.

Normas, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, ietvertas atsevišķā jauna likuma projektā, kas Aizsardzības komisijā šodien atbalstīts pirmajā lasījumā.

 

Sagatavoja

Saeimas Preses dienests