Otrdien, 19. novembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uzklausīja Ģenerālprokuratūras pārstāvjus un nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (495/Lp13).

Likumprojekta grozījumi sagatavoti pēc Ģenerālprokurora vēršanās komisijā, saskaņā ar to, ka viens no komisijas kompetences jautājumiem ir Prokuratūras likums.

Grozījumi, ko likumā nepieciešams veikt, sadalīti četros blokos. Divi no tiem ir saistīti ar starptautisko normatīvo aktu prasībām, saistībā ar kurām jāprecizē Prokuratūras likums – pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 14.novembra regula (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās (Eurojust) – tā stāsies spēkā šā gada 12. decembrī, un, otrkārt, Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 12. oktobra regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei – tuvojās arī šīs regulas spēkā stāšanās laiks, tā ir jauna Eiropas institūcija, tādēļ savlaicīgi jādomā, kā Latvija šos jautājumus regulēs.

Trešais grozījumu bloks ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 44.punktā noteiktais, kur paredzēts, ka prokurora amata pakāpes tiek atceltas, izdienas piemaksa, tāpat, kā tiesnešiem, tiek noteikta pēc amatā nostrādātajiem gadiem.

Ceturtais bloks ir saistīts ar Prokuratūras informācijas sistēmu, kas pakāpeniski ieviesta no 2017. gada. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmas likumu, ir nepieciešams šai sistēmai noteikt valsts informācijas sistēmas statusu, turētāju un arī attiecīgi deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus par tās darbību, lietošanu, kā tas ir citās iestādēs, kurās darbojas valsts informācijas sistēmas.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” tiks skatīts Saeimas 21. novembra sēdē.