Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 12. novembra sēdē atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā vairākus likumprojektus –  “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (360/Lp13), “Grozījums Detektīvdarbības likumā” (457/Lp13), “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (473/Lp13),  “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (376/Lp13),  “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (470/Lp13).

 

“Grozījumi Mobilizācijas likumā” (360/Lp13) ietver aizsardzības industrijas definējumu, sasaistot mobilizācijas vajadzības ar aizsardzības industrijas atbalsta veicināšanu. Likuma grozījumi pamato Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku iesaisti militārās nozīmes komercdarbības attīstībā.

Aizsardzības ministrijā jau ieviesti vairāki aizsardzības industrijas attīstības atbalsta instrumenti – grantu sistēma, kas aizsākās pagājušajā gadā un šogad norit jau otrais pieteikumu termiņš; ir ieviesta prasība par 30% - visiem ārvalstu uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumos, ir jāiesaista 30% vietējo uzņēmumu – arī šī sistēma jau darbojas; tāpat pielietots arī zaļais iepirkums. Nākamais solis, kas vajadzīgs, lai dibinātu stratēģisko partnerību, ir grozījumi likumā, ko atbalsta arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.

“Grozījums Detektīvdarbības likumā” (457/Lp13) nosaka sodu piemērošanu par detektīvam vai detektīvsabiedrībai piemēroto aizliegumu pārkāpšanu un komisijas sēdē likumprojekta otrajam lasījumam tika skatīti un atbalstīti Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi.

Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (473/Lp13) izstrādāts, lai pārņemtu Komisijas Īstenošanas Direktīvas (ES) 2019/69, ar ko nosaka trauksmes un signālieroču tehniskās specifikācijas saskaņā ar padomes Direktīvu 91/477 EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, kā arī nodrošinātu Latvijas ieroču aprites nosacījumu samērošanu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm gāzes ieroču un signālieroču jomā. Atbilstoši direktīvai, gāzes ieroči un signālieroči, kurus iespējams pārveidot šaušanai ar lodēm, turpmāk tiks uzskatīti par šaujamieročiem un pakļauti ieroču aprites regulējumam.

Iedzīvotājiem, kas iegādājušies gāzes ieroci vai signālieroci, pārejas periodā līdz 2023. gada 14. septembrim būs jālemj, vai gāzes ieročus nodot Valsts policijā atļaujas saņemšanai, pārreģistrēt ieroci citai personai, kurai ir attiecīgā ieroča atļauja, nodot realizācijā ar Latvijas Republikā reģistrētu ieroču komersantu starpniecību, vai nodot Valsts policijā.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (376/Lp13) komisijas sēdē tika skatīts un atbalstīts bez jauniem priekšlikumiem trešajam lasījumam. Likumprojekta grozījumi nosaka, ka personas, kas ietilpst Ziemeļatlantijas līgumorganizācijas dalībvalsts spēkos un ierodas Latvijas Republikā, lai piedalītos Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku plānotajās kopējās mācībās, atsevišķos gadījumos pēc Valsts robežsardzes atļaujas saņemšanas var šķērsot ārējo robežu ārpus robežšķērsošanas vietas.

Savukārt likumprojektā “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (470/Lp13) jāveic redakcionāli grozījumi, kas nepieciešami pēc iestādes nosaukuma maiņas un izmaiņām likumos. Līdz šā gada 1. janvārim dienests visās drošības iestādēs nebija savienojams ar dienestu Zemessardzē. Pēc nosaukuma maiņas – Drošības policijai kļūstot par Valsts drošības dienestu (VDD) – likums atļauj vienlaicīgu atrašanos VDD un dienēšanu Zemessardzē. Lai atgrieztos pie iepriekšējā statusa, nepieciešami šie grozījumi.

Visi likumprojekti vēl jāskata Saeimai.