Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Preses dienests

Trešdien, 6. novembrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzklausīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvjus un diskutēja par birojam plānotā budžeta pieprasījumu 2020. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram.

 

Kopējais KNAB budžets 2020. gadā ir teju divas reizes lielāks, nekā 2019. gadā, kopumā sasniedzot 11 miljonus eiro. Lai gan kopējais pieaugums attiecībā pret iepriekšejo gadu ir būtisks, tomēr lielāko daļu no tā sastāda tieši politiskajām partijām novirzāmais finansējums, paša biroja finansējuma pieaugumam 2020. gadā esot 14% apmērā.

Lai gan KNAB budžetu veido finansējums, ko piešķir Saeima, papildus finansējumu birojs mēģina piesaistīt no fondiem, kas daļēji arī izdevies. Līdzekļi piesaistīti no Noziedzīgu līdzekļu konfiskācijas fonda, Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas fonda, Valsts administrācijas skolas projekta, kā arī notiek mēģinājumi finansējumu piesaistīt arī no Hercule programmas un ES Strukturālo reformu atbalsta programmas.

Lielākās bažas biroja turpmākam darbam budžeta aspektā rada algu jautājums – KNAB strādā kompetentas un pieredzējušas amatpersonas, taču, atalgojumam paliekot esošajā līmenī vai palielinoties tikai nedaudz, pastāv risks, ka darbinieki varētu aizplūst uz citām iestādēm iekšlietu struktūrās. Piemēram, bruto algā līdzīgus pienākumus veicoši darbinieki KNAB saņem par 400-500 eiro mazāk, nekā, piemēram, Valsts policijā. Tāpat tas traucē piesaistīt birojam jaunus, kvalificētus darbiniekus.

Biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamajā papildus finansējumā, kas jau apstiprināts 1. lasījumā, ietilpst līdzekļi ēkas apsardzei, autotransportam, biroja darbības nodrošināšanai nepieciešamajām tehnoloģiskajām sistēmām un analītiskās kapacitātes stiprināšanai. Tāpat ar 2020. gada 1. janvāri birojā būs 2 jaunas štata vietas, kas būs novirzītas politisko partiju uzraudzībai.

Diskutējot par biroja finansējumu, tā pārstāvji norādīja, ka joprojām nav izpildīta OECD rekomendācija par neatkarīgu KNAB budžetu – pēc noteiktajām rekomendācijām ne Ministru kabinetam, ne Saeimai nevajadzētu par biroja budžetu lemt.

Runājot par KNAB nākotnes izaicinājumiem, iezīmējas sekojošie – plānots uzlabot paralēlo finanšu izmeklēšanu, veicot to katrā kriminālprocesā; uzlabot biroja spējas noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiscēšanā;  uzlabot starpinstitucionālo un starptautisko sadarbību, turpināt piesaistīt kvalificētu darba spēku; uzlabot biroja analītisko un tehnisko kapacitāti, piesaistot finanšu analītiķus un iegādājoties nepieciešamos rīkus; turpināt stiprināt biroja kapacitāti gan cilvēkresursu, gan materiāltehnisko resursu ziņā.

Vienlaikus KNAB pārstāvji atzīmēja, ka ir palielinājusies sabiedrības uzticēšanās birojam, kas saistāma ar iepriekš apjomīgu kriminālprocesu uzsākšanu, kā arī veiksmīgi turpinās starptautiskā starpinstitucionālā sadarbība.

Starp valdības rīcības plānā iekļautajiem pasākumiem ir KNAB finansējuma un štata vietu skaita palielināšana par 23%, uzlabojot un efektivizējot KNAB analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas novēršot un apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus; vēršanās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar valsts amatpersonu korupciju, un nodrošinot efektīvu paralēlo finanšu izmeklēšanu KNAB izmeklētajos kriminālprocesos; politisko partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvara pilnveidošana, mazinot finanšu līdzekļu lomu politikā; virzības turpināšana uz nepieciešamo pasākumu izstrādi un ieviešanu, lai pārorientētu valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no āŗējās kontroles uz institūcijas iekšējo kontroli.