ddd Drukāt

 Foto: Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Otrdien, 29. oktobrī, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzklausīja Aizsardzības ministrijas pārstāvjus un diskutēja par aizsardzības nozarei nepieciešamo budžeta pieprasījumu 2020. gadam.

 

2020. gadā aizsardzības budžets plānots 663,59 milj. eiro apmērā, kas ir par 26,94 milj. eiro vairāk nekā 2019. gadā. Aptuveni 523 milj. eiro plānoti NBS darbības nodrošināšanai. Tāpat, kā iepriekšējos divos gados, arī 2020. gadā aizsardzības budžetam jāparedz ne mazāk kā 2% no IKP, ko atbalstīja arī komisijas deputāti.

Starp ministrijas galvenajiem pasākumiem, kam tiks novirzīti budžetā piešķirtie līdzekļi, 2020. gadā būs visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveide un sabiedrības noturības stiprināšana, jaunas Valsts aizsardzības koncepcijas izstrāde, kā arī valdības krīzes vadības mācību “Kristaps” organizēšana.

Plānots nodrošināt uz attīstību vērstu aizsardzības budžeta izlietojumu, atbilstoši NATO vadlīnijām ne mazāk kā 20% aizsardzības budžeta novirzot galvenā ekipējuma iegādēm, bet ne vairāk kā 50% - ar personālu saistītiem izdevumiem.

Latvija turpinās sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas grupai, un, līdz ar NATO Ziemeļatlantijas padomes lēmumu par štāba iekļaušanu NATO spēku struktūrā, kas norisināsies 2020. gada sākuma, plānots izveidot daudznacionālās divīzijas štābu “Ziemeļi”.

Tiks turpināta arī Latvijas karavīru dalība starptautiskajās misijās un operācijās – NATO, ANO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF, EUBG).

Aizsardzības nozares 2020. gada prioritātēs ietilpst motivēts un apmācīts personālsastāvs, uz kā balstīt valsts pašaizsardzības spējas – tas ir profesionāls militārais dienests, Zemessardze, rezerves karavīri, kā arī rezervisti, tādēļ atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm plānots palielināt NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru skaitu. Tiks turpināta Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju attīstības nodrošināšana, jaunu zemessargu rekrutēšana, ekipējuma iegāde un infrastruktūras izveide, kā arī apmācību nodrošināšana, tostarp attīstot reģionālā līmeņa poligonus. Līdz 2022. gadam zemessargu skaitu plānots palielināt līdz 9500.

Nākamgad turpināsies NBS nodrošinājuma jomas reforma, veicot noliktavu sistēmas pilnveidi un nododot atbildību Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram par karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem (ekipējums, formas tērpi). Ministrija norāda, ka jāsekmē vietējās aizsardzības industrijas attīstība, lai tā spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās jānodrošina piegāžu drošības principa ievērošana, jāatbalsta nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu iesaiste.

Nozīmīga loma tiks pievērsta arī kiberdrošības jautājumiem – nepieciešams stiprināt valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai mazinātu digitālās drošības riskus.

Turpināsies konsekventa valsts aizsardzības mācības ieviešana izglītības sistēmā un Jaunsardzes attīstība, veicinot jauniešu piederības sajūtu Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu.

 

Aizsardzības ministrijas budžeta pieprasījums vēl jāskata Saeimas plenārsēdē.