Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 1. oktobrī, izbraukuma sēdes ietvaros apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), kur tika informēti par dienesta darbības aktualitātēm un diskutēja par pastāvošajām materiāltehniskā un personālresursu nodrošinājuma problēmām.

Iezīmējot problemātiku personālresursu nepietiekamības jautājumā, deputāti tika iepazīstināti ar situāciju, kurā esošās atalgojuma un virsstundu apmaksas sistēmas dēļ, ekipāžas spiestas apkalpot brigādes vien divu cilvēku sastāvā – tas ir neatbilstoši gan no normatīvā, gan reaģētspējas viedokļa un vienlaikus veicina arī sabiedrības sašutumu. Šobrīd dienesta darbības kapacitātes uzlabošanai vitāli nepieciešams nodrošināt trīs cilvēku ekipāžu – salīdzinājumam, piemēram, Vācijā, uz notikuma vietu izbrauc 5-6 cilvēku vienība.

Desmit gadu laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedzīvojis jau desmit reformas un visas no tām ietvērušas personālsastāva samazinājumu, šobrīd sasniedzot 3136 amata vietas iestādē, taču VUGD redzējumā šim skaitlim nākotnē būtu jābūt 3473. 

Iepazīstinot komisijas deputātus ar materiāltehniskā nodrošinājuma problemātiku, VUGD vadība norādīja, ka tā skar gan formastērpu iegādi, kam akūti nepieciešami papildus ieguldījumi, gan telpas un autoparku.

45% no esošā VUGD autoparka sastāda novecojušās ZIL un citu marku automašīnas, no kurām vecākajai ir 47 gadi. Vienlaikus autoparka atjaunošanā nopietnus sarežģījumus rada arī EURO VI emisijas standartu attiecināšana uz iepirkumiem VUGD transporta specifikācijā. Minētā prasība, kas izriet no Eiropas Komisijas regulas, sadārdzina specializētā transporta iegādes izmaksas, tādēļ dienests aicina Saeimu rast iespēju šajā jautājumā noteikt izņēmumus attiecībā uz operatīvo transportu.

Savukārt 83 no 92 VUGD depo ēkām ir fiziski un morāli novecojušas, atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, tādējādi būtiski ietekmējot VUGD uzdevumu veikšanas kapacitāti. Valsts ugunsdzēsības daļās un posteņos nodarbinātajiem dežūras laikā ir jāuzturas esošajās telpās līdz pat 24 stundām no vietas – tajās tiek gan pildīti dienesta pienākumi, gan izmantots noteiktais atpūtas laiks.

Šī gada finansējums VUGD sastāda 58 878 685 eiro, un plānotais pieaugums 18,9 miljonu eiro apmērā Iekšlietu ministrijas budžetā nespēs atrisināt visas nepieciešamības. Komisija par konstatēto problemātiku turpinās diskutēt, izskatot Iekšlietu ministrijai plānoto finansējumu 2020. gadam, kā arī valsts budžeta sagatavošanas gaitā.