Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju.

Tāpat komisijas atbalstītie grozījumi paredz, ka militāra iebrukuma vai valsts okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību. Līdz šim likums to noteica tikai kara gadījumā.

Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādējādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.

Savukārt likumprojektā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai un jāīsteno bruņota pretošanās, pilsoniska nepakļaušanās un nesadarbošanās ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām.

Grozījumi paredz, ka iedzīvotājiem būs pienākums pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.

 

Likumprojektā noteikts, ka iedzīvotājiem kara vai militāra iebrukuma gadījumā būs tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izrādīt bruņotu pretošanos un sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.

Tāpat iecerētie grozījumi aizliegs veikt, organizēt un piedalīties militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācībās, kas noris ar nolūku attīstīt kaujas spējas un prasmes personu, ēku un objektu sagrābšanai vai apdzīvotu vietu un teritoriju ieņemšanai. Tas pats attieksies uz apmācībām uzbrukuma, aizsardzības un kaujas atbalsta operāciju plānošanai un īstenošanai. Kā izņēmumu plānots noteikt gadījumus, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai.

Militārā apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā.

Lai likums stātos spēkā, tas vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāskata Saeimā.

Saeimas Preses dienests