Lai pilnveidotu tiesisko regulējumu valsts aizsardzības jomā, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 22.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā. Likumprojektā definēti visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi, kā arī precizēti gadījumi, kad Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju.
Likumprojekts paredz iespēju valsts apdraudējuma gadījumā izsludināt zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju uz laiku līdz 72 stundām. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību kaujas štatu operatīvu aizpildīšanu jau pirms izņēmuma stāvokļa izsludināšanas vai kara laika iestāšanās, tādejādi sniedzot papildu instrumentus apdraudējuma pārvarēšanai tā agrīnajā fāzē.
Savukārt likumprojektā iekļautie visaptverošas valsts aizsardzības pamatprincipi paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā ne tikai NBS, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijām, kā arī fiziskām un juridiskām personām jāveic pasākumi valsts militārai un civilai aizsardzībai.
Līdz ar grozījumiem likumā plānots iedzīvotājiem uzlikt pienākumu pildīt uzdevumus, ko dod NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Tāpat likumprojekts paredz pienākumu nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, ja atteikums sadarboties būtiski apdraud personas pamattiesības.
Likumprojektā noteikts, ka iedzīvotājiem kara vai militāra iebrukuma gadījumā ir tiesības īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izrādīt bruņotu pretošanos agresora bruņotām vienībām un sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī NBS un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo NATO vai ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību.
Militārā apdraudējuma pārvarēšanu var panākt tikai ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā, skaidrots likumprojekta anotācijā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo esošais regulējums ir vispārīgs un nepietiekams, proti, neparedz skaidru normatīvo regulējumu attiecībā uz iedzīvotājiem, kuri vēlas iesaistīties bruņotas pretošanās vai pilsoniskās nepakļaušanās pasākumos situācijās, kad likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas likvidētas nedemokrātiskā veidā vai citas valsts militāra iebrukuma rezultātā.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāskata Saeimā.
Saeimas Preses dienests