Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Valsts iekšējā un ārējā drošība ir tās iedzīvotāju labklājības pamats, tāpēc tai vajadzētu būt mūsu visu kopīgai rūpei. Mūsu mājas lapā Jūs atradīsiet aktuālu informāciju par komisijas sēdēm un tajās izskatāmajiem likumprojektiem, ka arī citiem jautājumiem. Cerot, ka šeit ievietotā informācija būs gan noderīga, gan rosinoša, labprāt uzklausīsim Jūsu ieteikumus un pārdomas.

A A

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeima ceturtdien, 1.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”. Izmaiņas nepieciešamas saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas paredz no 2018.gada 1.jūlija atcelt līdzšinējo pārsūdzēšanas kārtību.

Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk ģenerālprokurora lēmumu saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt, anulēt vai pazemināt speciālās atļaujas kategorijas varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā. Tiesas lēmumu pārsūdzēt nevarēs. Patlaban noteikts, ka atļaujas darbam ar valsts noslēpumu neizsniegšanu var pārsūdzēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram. Savukārt SAB direktora lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Noteikta sīkāka kārtība, kā persona tiek uzklausīta drošības iestādē, tostarp persona būs jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Valsts drošības iestādei, informējot par atteikuma iemesliem, būs tiesības neatklāt tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesiskajām interesēm, valsts drošībai vai aizsardzībai.

Tāpat persona, kurai iepriekš bija liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu, atkārtoti uz speciālās atļaujas saņemšanu varēs pretendēt pēc pieciem gadiem. Piemēram, ja persona iepriekš atteikusies no Latvijas pilsonības, tad pieeju valsts noslēpumam varēs vērtēt piecus gadus pēc pilsonības atgūšanas. Patlaban likumā šī iespēja ir liegta. Ja speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir liegta, persona pārceļama citā amatā vai izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tā vairs nedrīkst saņemt attiecīgo pielaidi.

 

Likuma grozījumi paredz, ka pamatā personas pārbaudes termiņš darbam ar valsts noslēpumu ir trīs mēneši. Savukārt personas pārbaudes procesu pēc saskaņošanas ar ģenerālprokuroru turpmāk noteiks Valsts drošības iestāžu padome.

Regulējumā precizēti gadījumi, kādos personai liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem, kā arī sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem.

Tāpat likums papildināts ar jaunu pantu, lai definētu komersanta piemērotību industriālās drošības sertifikāta saņemšanai. Šis sertifikāts apliecina komersanta gatavību un spēju veikt darbu ar valsts noslēpuma objektu un nodrošināt tā aizsardzību. Industriālās drošības sertifikātu komersantam izsniedz Satversmes aizsardzības birojs. Komersantam jābūt reģistrētam Latvijā, dibinātam vismaz pirms gada.

Saskaņā ar likumu valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta valdības apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

Saeimas Preses dienests